Viena no būtiskākajām vietām, kurā zūd ēkas siltums ir augšējā stāva pārsegums, tāpēc bēniņu siltināšana būtu viena no būtiskākajām lietām, kam namīpašniekam jāpievērš uzmanība.
Šajā rakstā Tev būs iespēja uzzināt svarīgāko par bēniņu siltināšanu. Cik biezs izolācijas slānis nepieciešams, ar ko labāk siltināt un cik ilgā laikā atmaksāsies ieguldījums.
Gan parastām privātmājām, gan arī daudzstāvu publiskajām un dzīvojamajām ēkām visbiežākais augšējās telpas tips ir tā saucamie aukstie bēniņi.
Auksto bēniņu galvenais uzdevums ir novērst siltuma aizplūšanu no ēkas, jumta sasilšanu un lāsteku veidošanos, un, ideālā pasaulē temperatūrai aukstajos bēniņos vajadzētu būt tādai pašai kā ārā. Lai to nodrošinātu bēniņiem jābūt labi ventilētiem un to “grīdai”, jeb augšējā stāva pārsegumam jābūt labi siltinātam. Bet mēs nedzīvojam ideālā pasaulē, un mūsu pieredze (esam uzņēmums, specializējies ēku siltināšanā) liecina, ka Latvijā ēku bēniņi siltināti slikti, tādējādi lielu siltuma daudzumu zaudējot tieši caur augšējā stāva griestiem.
Cik biezs izolācijas slānis nepieciešams bēniņos?
“Labi siltināti” bēniņi, protams, ir stiepjams jēdziens, tāpēc nedaudz nepieciešams paraudzīties, ko par to saka cipari.
Latvijas būvnormatīvs nosaka, ka dzīvojamajām ēkām siltuma caurlaidības koeficients nedrīkst pārsniegt 0,143* W/m2 × K (0,2 publiskajām ēkām un 0,3 ražošanas ēkām). Latviski runājot, tas nozīmē, ka pie viena grāda atšķirības starp āra gaisu un iekštelpu gaisu, siltuma zudumi caur pārsegumu nedrīkst pārsniegt 0,143 vatus.
* – Šeit un turpmāk, aprēķinos pieņemts, ka ēka atrodas Rīgā, un paredzamā iekštelpu temperatūra ir 20C. Liepājā šī vērtība dzīvojamām ēkām būtu 0,147, bet Alūksnē 0,13 W/m2 × K
Vai ēkai obligāti jāatbilst būvnormatīvam? Mēs uzskatām, ka jā, un ne jau tāpēc, ka papīriem jābūt kārtībā. Jaunbūvēm, protams, būvnormatīvu ievērošana ir obligāta, bet to ir vēlams arī ievērot esošām ēkām plānojot papildus bēniņu siltināšanu, tādējādi pārliecinoties, ka ēkas siltuma izolācijas slānis atbilst mūsdienīgām energoefektivitātes un komforta sajūtas prasībām. Tajā pašā laikā arī daudz lielāks siltuma izolācijas slānis nebūt nav nepieciešams.
Veiksim aprēķinu piemēru:
Aplūkosim ēku, kuras augšējā pārseguma siltuma caurlaidība ir 5,2 W/m2 × K (Pretestība R = 0,19 m2 × K / W)
Šāda vērtība būtu ēkai, kurai siltumizolācijas NAV VISPĀR. Tas ir, siltumizolācija ir plānota, bet tagad tiek aprēķināts nepieciešamais biezums.
Lai aprēķinātu papildus siltuma pretestību, ko dod siltumizolācijas slānis, jāizdala slāņa biezums ar tā siltumvadītspēju (lambda). Ekovatei tas ir 0.037, bet beramajai minerālvatei 0,042. Šai vērtībai papildus jāpieskaita būvnormatīvos reglamentēts labojuma koeficients, kas, gan ekovatei, gan beramajai vatei horizontālos pārsegumos ir 0.008.
Viecot tālāk nepieciešamos aprēķinus, mēs iegūstam, ka piemērā dotajai ēkai, siltuma caurlaidības koeficients pie dažādiem beramās minerālvates biezumiem ir sekojošs:
- 100 mm … 0,46 W/m2 × K
- 200 mm … 0,24 W/m2 × K
- 250 mm … 0,20 W/m2 × K
- 300 mm … 0,16 W/m2 × K
- 350 mm … 0,14 W/m2 × K
- 400 mm … 0,12 W/m2 × K
Kā redzam, lai nepārsniegtu normatīvo siltuma caurlaidības koeficienta vērtību, siltuma izolācija privātmājā Rīgā būtu nepieciešams vismaz 350 mm biezs beramās izolācijas slānis (publiskajām ēkām pietiktu arī ar 300 mm biezu slāni). Pēc mūsu aprēķiniem, daudz biezāku to taisīt arī nebūtu ekonomiski pamatoti.
SVARĪGI: Siltinot vecu māju, kurai “kaut kas” jau ir, būtu svarīgi zināt, kas tas “kaut kas” tāds ir, jo tas var samazināt nepieciešamo papildus izolācijas biezumu. Lai noskaidrotu, cik biezs izolācijas slānis nepieciešams tieši jūsu ēkai, iesakām sazināties ar mums.
Cik lielu ietaupījumu dod papildus siltumizolācija bēniņos?
Paskaidrot, ka 35 centimetru biezs izolācijas slānis dos normatīvo vērtību, parastam cilvēkam, iespējams, nekas netop skaidrs, un viņš gribētu redzēt un aptaustīt, ko tas viņam dos. Arī to ir iespējams aprēķināt.
Augstāk rakstījām, ka ēkas siltumcaurlaidības koeficients nozīmē cik daudz siltuma (vatos) izplūst caur konkrēto konstrukciju pie viena grāda starpības starp iekšējo un ārējo gaisa temperatūru.
Veiksim aprēķina piemēru:
Aplūkosim to pašu ēku, no iepriekšējā piemēra, tikai siltinātu ar 100 mm beramās akmensvates. Tātad šdai ēkai U = 0,46 W/m2 × K. Atzīmēsim, ka pat ar šādu izolācijas daudzumu reti kura agrāk būvēta ēka var lepoties.
Pārseguma laukums: 150 m2
Vidējā apkures sezonas temperatūra ir nulle °C (Pēc LBN 003-01 “Būvklimatoloģija” Rīgas apstākļiem)
Apkures sezonas ilgums 203 dienas.
Kurināmā izmaksas:
- Ar elektrību: 151 EUR/MWh
- Ar gāzi: 56 EUR/MWh
- Ar malku: 19 EUR/MWh
Piezīme: dotās izmaksas ir aptuvenas un patstāvīgi mainīgas. Tām šajā piemērā ir informatīvs raksturs. Kurināmā izmaksas pēdējo reizi aktualizētas 2014. gada augustā.
Lai sasniegtu būvnormatīvos noteikto vērtību, konkrētai ēkai siltumizolācijas biezums būtu nepieciešams uzbērt papildus 150 mm siltumizolācijas. Tādējādi siltuma caurlaidības koeficients U tiks samazināts no 0,46 uz 0,14, jeb par 0,32 W/m2 × K. Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka pēc šādas papildus siltumizolācijas uzbēršanas konstrukcija aizturēs par 0,32 vatiem vairāk uz KATRU kvadrātmetru pie viena grāda starpības.
Tādējādi, konkrētajā piemērā visā apkures sezonā tiks ietaupītas 0,32 × 20 × 150 × 24 × 203 = 4677120 Wh, jeb 4,68 MWh.
Tātad, paredzamais ietaupījums vienā apkures sezonā:
- Ar elektrību: 706,68 EUR/sezonā
- Ar gāzi: 262,08 EUR/sezonā
- Ar malku: 88,92 EUR/sezonā
Un tas viss vienkārši papildus nosiltinot 150 m2 bēniņu telpas ar papildus 15 centimetriem beramās siltumizolācijas. Būtībā ieguldītā summa var atmaksāties jau 3 līdz 5 gadu laikā. Par to cik izmaksās siltināšana konkrētam objektam, gan labāk sazināties ar mums, sniedzot maksimāli daudz informācijas par konkrētās ēkas esošo pārsegumu.
Bez tam, kurinot ar malku, papildus naudiskajam ietaupījumam, būtiski pieaugs komforts un samazināsies kurināšanas reižu biežums.
Ar kādu materiālu labāk siltināt bēniņus
Bēniņu siltināšanai vispiemērotākie ir beramās izolācijas veidi, kā piemēram ekovate vai beramā minerālvate. Kāpēc? Jo tie veido daudz blīvāku izolācijas slāni, un salīdzinot ar ruļļu vai plākšņu materiāliem dos gan lētākas iebūves izmaksas, gan arī izolācija būs vieglāk atjaunojama, ja gadījumā tā tiek bojāta (izbradāta, vai samirkst piloša jumta dēļ).
Beramā akmensvate, stiklavate vai ekovate? Kas labāk? Sakarā ar daudzām lietām, kas jāizvērtē (piemēram, pārseguma konstrukcijas veids, tvaika izolācijas nepieciešamība, plānotā bēniņu izmantošana turpmāk, materiālu cenas un citi) iesakām sazināties ar mums. Izvērtēsim jūsu objektu un noteikti ieteiksim labāko materiālu ar ko mūsuprāt nepieciešams siltināt.
Zemāk video, kurā redzama ēku siltināšana ar PAROC beramo akmensvati.